Daudziem vārdu savienojums digitālās prasmes ir saprotamas, bet daudziem nav. Kas tad ir šīs digitālās prasmes/ datorpratība? Kā Tu novērtē digitālās prasmes? 

 

Man ikdienā strādājot ar ar datora, šķiet, ka manas digitālās prasmes ir labas, bet ne lieliskas vai izcilas.   

Bet ja salīdzina mani ar cilvēku, kas nemāk  izmantot  savu e-pastu, uzrakstīt iesniegumu, to iesniegt vai izdrukāt. 

 

Kas tad  ir digitālās prasmes?

 

Vārds digitāls – apzīmētājs datiem, ko ievada, izvada, saglabā vai pārraida kā bināru informāciju, vai kā apzīmētājs tiek lietots visur tur, kur izmanto diskrētas skaitliskās vērtības, kas attēlotas ciparu formātā. Šis skaidrojums  parastam cilvēkam neko neizskaidro…

 

Digitālās prasmes ir prasmju un zināšanu kopums, kas ļauj droši un efektīvi izmantot informācijas tehnoloģijas. Un tad atkal , kas ir informācijas tehnoloģijas.

 

Informācijas tehnoloģijas jeb  (IT) ir metožu un instrumentu kopums attēlu, teksta, skaņas un informācijas apstrādei, iegūšanai, uzglabāšanai un izplatīšanai ar mikroelektroniski balstītu skaitļošanas un telesakaru kombināciju.

 

Vēl digitālās prasmes var nosaukt par e-prasmēm, no jēdziena angļu valodā, zināšanas un tehniskās prasmes, kas ļauj pareizi un efektīvi izmantot dažādus datorus, ierīces un programmatūras.

 

Digitālo prasmju izmantošanas joma ir plaša, šeit uzskaitīšu svarīgākos aspektus: drošība, digitālā satura izmantošana un izveide, informācijas uzglabāšana, informācijas meklēšana un mācīšanās. Sākumā svarīgākais ir prasme  komunicēt e-pastā un ievērot drošību tajā, kas ir  digitālā lietišķā komunikācija, bet svarīga arī ir sociālā medijpratība. ēdijpratība – spēja izprast saņemto informāciju, to izvērtēt un analizēt. 

 

✅Drošība: Digitālajai drošība ir būtiska nozīme, tie ir ne tikai dati/nospiedumi ko atstājam digitālajā vidē, bet arī savas vai biznesa digitālās vides aizsardzības nodrošināšana.

Iespējams, ka proti sevi labi aizsargāt. Vai arī domā, kuram gan tu interesē? Krāpniekus interesē visi – jauni, veci, bagāti un nabagi! 

Dati (no latīņu data) ir kodētas ziņas, kas raksturo reāla objekta stāvokli neatkarīgi no datu saņēmēja iepriekšējām zināšanām par šo objektu.  

Dati vienkāršiem vārdiem ir, pēdu nospiedums, ko katrs atstājam digitālajā vidē..  Šādus datus, kas, cik bieži un ko esi darījis, izmanto uzņēmumi mājas lapu apmeklējuma  analīzei un mērķētām reklāmām.  Varbūt esiet google.com meklējuši vārdu “zābaki”,Jums facebook.com vai draugiem.lv reklāmās sāks rādīties apavu veikalu piedāvājumi. Vai arī meklējot lidmašīnas biļetes, katru nākošo reizi meklējot un rakstot to pašu galamērķi, palielinās biļešu cenas.

Pirms kaut ko publicē internetā, apdomā, vai to varēs izmanto pret Tevi. 45% cilvēki ir nožēlojuši, ka ievietojuši kādu fotogrāfiju vai ierakstu.  Pirms publicē, kādu bildi, kur ir redzams kāds cits, lūgums pārliecinies vai šis cilvēks to vēlas. Kā arī, pirms publicē vai pārsūti kādu informāciju, pārliecinies par tās patiesumu. Lai informācija vienmēr būtu drošībā par to ir jārūpējas katram pašam!

Ikdienas paradumi digitālajā vidē ir pamats mūsu datu un failu drošībai. Dažādu datu glabāšana mākonī un mākoņpakalpojumu izmantošana atvieglo un papildina mūsu iespējas. Taču tas arī prasa papildus zināšanas un prasmes, lai varētu sevi pasargāt digitālajā vidē, līdzīgi, kā rūpējamies par savu drošību ikdienā. Svarīgi ir par to interesēties un mācīties, lai varētu sevi labāk pasargāt no digitālajiem draudiem. 

Internetā ir plaša informācija un to izmanto cilvēki gan ar labiem nolūkiem gan ar sliktiem, neatvērt e-pasta vēstules, no onkuļa “Īrijā, kas gatavs Tev pārskaitīt visu savu mantojumu”, vai neiepirkties apšaubāmās interneta vietnēs, kur paliek Jūs bankas kartes dati (informācija), izvēlies prātīgi apmaksas veidu, ja neesi pārliecināts par internetveikala godīgumu, izvēlies veikt apmaksu piegādes brīdī.

Reklāma sociālajos tīklos, “Kā viegli un ātri gūt peļņu NEstrādājot” izklausās jau fantastiski, bet vai tur tiešām nav kāds āķis? 

Ja nu sanācis, kur atstāt savus bankas datus un esat  novērojis savas bankas izdrukā, ka ir apšaubāmi maksājumu, nekavējoties ziņojat par to savai bankai. 

Nepublicēt bērnudārzus un skolas, kur mācās Jūsu bērns, jo nelabvēlīgi cilvēki šo var izmantot  nelāgiem nolūkiem. Varbūt skan kā Holivudas zvaigžņu ikdiena, bet šādi gadījumi diemžēl ir arī tepat Latvijā.

✅Digitālo platformu ( mājas lapu izmantošanas)  un sociālo tīklu izmantošana.

Mājas lapu izmantošana lietderīgi, ziņu lasīšana, saziņa ar pašvaldību, dažādu iesniegumu iesniegšana pašvaldības un citās platformās, pieraksts pie ārsta, laikrakstu pasūtīšana un teātra biļetes iegāde.  Izmantojot visas šīs mājas lapas Jums ir jāreģistrējas, kā lietotājam. Tātad, jābūt e-pastam un jāmāk tajā darboties..  Jārūpējas lai Jūsu e-pastus vai kontus nav iespējams uzlauzt un neizmanto Jūsu datus  ļaunprātīgi.  

Sociālie tīkli draugiem.lv, facebok.com un citi, kur lasām informāciju, skatāmies bildes un video, ko esam paši ievietojuši vai to izdarījis  kāds cits. varam būt klusie lietotāji, kas tikai skatās,  vai lietotāji, kas iesaistās informācijas publicēšanā un veidošanā, komentēšanā.  

Šajās platformās variet atrast un nopirkt izdevīgākās autobusu, vilcienu un lidmašīnas biļetes, vai dalīties ar ceļojumu iespaidiem vai mīļākās zupas recepti. 

 ✅Digitālā satura izmantošana/ publicēšana. Tas var būt teksts, grafiskais  materiāls( bildes, video, plakāti info grafikas) dokumentu izvebet vai to darām jēgpilni un droši?i. 

Atceraties, jebkura bilde, ko bildējiet, video filmējiet un mājaslapa ko būvējiet  satur kādi digitālu lielumu. iespējams, kādreiz ir bijis, ka telefona  atmiņa ir pilna un nav iespēja 

✅Digitālā mācīšanās..  

Digitālā mācīšanās, kas jau kādu laiku ir mūsu ikdiena, šobrīd   ļauj mācīties jebkuros kursos augstskolā vai piedalīties konferencē jebkurā pasaules malā. Mācību piedāvājumi ir plaši, vari apgūt grāmatveža, metinātāja vai digitālā mārketinga  prasmes un profesijas. Izglītoties var dažādās platformās un veidos, jo ir gan klātienes, tiešsaistes (online) un  patstāvīgās video mācību iespējas. 

✅Digitālā Komunikācija-  veidojas, netikai sarunājoties, bet arī sarakstoties ar draugiem un  paziņām, komentējot dažādus rakstus, video vai bildes, daloties ar informāciju.  Būtiski ir neaizmirst par informācijas pārbaudīšanu, izvērtēšanu un patiesuma pārbaudīšanu. Ieteicams neveidot negatīvu vai naidīgu komunikāciju digitālajā vidē, jo diemžēl arī digitālā vidē Jūs esiet nosakāms 

‼️Kritiski izvērtēt pieejamo informāciju un patstāvīgi sameklēt globālajā tīmeklī uzticamus avotus, kas publicē pārbaudītu uz faktiem balstītu informāciju un datus. Neuzķerties uz kliedzošiem, vilinošiem rakstiem, kas nu jau ir diezgan bieža parādība saistībā ar dažādiem vīrusiem, vēlēšanām, brīnišķo dzīvi aizjūras zemēs.   Ārsts no Krievijas, kas pats izveidojis mājas lapu, nav uzticams avots.  Brīnišķīgas loterijas, vai tikai Jums piedāvātas zelta monētas, kas vēl nav izlaistas tirgošanā. Rūpīgi pārbaudām informāciju, to avotus un aktualitāti vai tā jau nav novecojusi. 

• 📍Tava digitālā identitāte var palīdzēt sasniegt Tavus akadēmiskos un profesionālos mērķus, ja veido to apdomīgi un mērķtiecīgi!

• 📍Vienmēr vērsies pēc palīdzības, ja  rodas aizdomas par situāciju, kurā Tevi varētu aizskart vai apdraudēt.

• Lai veiksmīgi apgūt digitālās prasmes.!